Definify.com
Definition 2024
decollaturus
decollaturus
Latin
Participle
dēcollātūrus m (feminine dēcollātūra, neuter dēcollātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēcollātūrus | dēcollātūra | dēcollātūrum | dēcollātūrī | dēcollātūrae | dēcollātūra | |
| genitive | dēcollātūrī | dēcollātūrae | dēcollātūrī | dēcollātūrōrum | dēcollātūrārum | dēcollātūrōrum | |
| dative | dēcollātūrō | dēcollātūrō | dēcollātūrīs | ||||
| accusative | dēcollātūrum | dēcollātūram | dēcollātūrum | dēcollātūrōs | dēcollātūrās | dēcollātūra | |
| ablative | dēcollātūrō | dēcollātūrā | dēcollātūrō | dēcollātūrīs | |||
| vocative | dēcollātūre | dēcollātūra | dēcollātūrum | dēcollātūrī | dēcollātūrae | dēcollātūra | |