Definify.com
Definition 2025
dedicaturus
dedicaturus
Latin
Participle
dēdicātūrus m (feminine dēdicātūra, neuter dēdicātūrum); first/second declension
- about to dedicate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēdicātūrus | dēdicātūra | dēdicātūrum | dēdicātūrī | dēdicātūrae | dēdicātūra | |
| genitive | dēdicātūrī | dēdicātūrae | dēdicātūrī | dēdicātūrōrum | dēdicātūrārum | dēdicātūrōrum | |
| dative | dēdicātūrō | dēdicātūrō | dēdicātūrīs | ||||
| accusative | dēdicātūrum | dēdicātūram | dēdicātūrum | dēdicātūrōs | dēdicātūrās | dēdicātūra | |
| ablative | dēdicātūrō | dēdicātūrā | dēdicātūrō | dēdicātūrīs | |||
| vocative | dēdicātūre | dēdicātūra | dēdicātūrum | dēdicātūrī | dēdicātūrae | dēdicātūra | |