Definify.com
Definition 2024
defaecaturus
defaecaturus
Latin
Participle
dēfaecātūrus m (feminine dēfaecātūra, neuter dēfaecātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēfaecātūrus | dēfaecātūra | dēfaecātūrum | dēfaecātūrī | dēfaecātūrae | dēfaecātūra | |
| genitive | dēfaecātūrī | dēfaecātūrae | dēfaecātūrī | dēfaecātūrōrum | dēfaecātūrārum | dēfaecātūrōrum | |
| dative | dēfaecātūrō | dēfaecātūrō | dēfaecātūrīs | ||||
| accusative | dēfaecātūrum | dēfaecātūram | dēfaecātūrum | dēfaecātūrōs | dēfaecātūrās | dēfaecātūra | |
| ablative | dēfaecātūrō | dēfaecātūrā | dēfaecātūrō | dēfaecātūrīs | |||
| vocative | dēfaecātūre | dēfaecātūra | dēfaecātūrum | dēfaecātūrī | dēfaecātūrae | dēfaecātūra | |