Definify.com
Definition 2024
defecturus
defecturus
Latin
Verb
dēfectūrus esse
- future active infinitive of dēficiō
Participle
dēfectūrus m (feminine dēfectūra, neuter dēfectūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēfectūrus | dēfectūra | dēfectūrum | dēfectūrī | dēfectūrae | dēfectūra | |
| genitive | dēfectūrī | dēfectūrae | dēfectūrī | dēfectūrōrum | dēfectūrārum | dēfectūrōrum | |
| dative | dēfectūrō | dēfectūrō | dēfectūrīs | ||||
| accusative | dēfectūrum | dēfectūram | dēfectūrum | dēfectūrōs | dēfectūrās | dēfectūra | |
| ablative | dēfectūrō | dēfectūrā | dēfectūrō | dēfectūrīs | |||
| vocative | dēfectūre | dēfectūra | dēfectūrum | dēfectūrī | dēfectūrae | dēfectūra | |