Definify.com
Definition 2025
defricaturus
defricaturus
Latin
Participle
dēfricātūrus m (feminine dēfricātūra, neuter dēfricātūrum); first/second declension
- about to rub
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēfricātūrus | dēfricātūra | dēfricātūrum | dēfricātūrī | dēfricātūrae | dēfricātūra | |
| genitive | dēfricātūrī | dēfricātūrae | dēfricātūrī | dēfricātūrōrum | dēfricātūrārum | dēfricātūrōrum | |
| dative | dēfricātūrō | dēfricātūrō | dēfricātūrīs | ||||
| accusative | dēfricātūrum | dēfricātūram | dēfricātūrum | dēfricātūrōs | dēfricātūrās | dēfricātūra | |
| ablative | dēfricātūrō | dēfricātūrā | dēfricātūrō | dēfricātūrīs | |||
| vocative | dēfricātūre | dēfricātūra | dēfricātūrum | dēfricātūrī | dēfricātūrae | dēfricātūra | |