Definify.com
Definition 2024
delegatus
delegatus
Latin
Participle
dēlēgātus m (feminine dēlēgāta, neuter dēlēgātum); first/second declension - perfect passive participle of dēlēgō
- delegated; sent on a commission
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlēgātus | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta | |
| genitive | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgātī | dēlēgātōrum | dēlēgātārum | dēlēgātōrum | |
| dative | dēlēgātō | dēlēgātō | dēlēgātīs | ||||
| accusative | dēlēgātum | dēlēgātam | dēlēgātum | dēlēgātōs | dēlēgātās | dēlēgāta | |
| ablative | dēlēgātō | dēlēgātā | dēlēgātō | dēlēgātīs | |||
| vocative | dēlēgāte | dēlēgāta | dēlēgātum | dēlēgātī | dēlēgātae | dēlēgāta | |
Noun
dēlēgātus m (genitive dēlēgātūs); fourth declension
- assignment; delegation (financial, to a third party)
Inflection
Fourth declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
| genitive | dēlēgātūs | dēlēgātuum |
| dative | dēlēgātuī | dēlēgātibus |
| accusative | dēlēgātum | dēlēgātūs |
| ablative | dēlēgātū | dēlēgātibus |
| vocative | dēlēgātus | dēlēgātūs |
References
- DELEGATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)