Definify.com
Definition 2025
deliberativus
deliberativus
Latin
Adjective
dēlīberātīvus m (feminine dēlīberātīva, neuter dēlīberātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlīberātīvus | dēlīberātīva | dēlīberātīvum | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīva | |
| genitive | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīvī | dēlīberātīvōrum | dēlīberātīvārum | dēlīberātīvōrum | |
| dative | dēlīberātīvō | dēlīberātīvō | dēlīberātīvīs | ||||
| accusative | dēlīberātīvum | dēlīberātīvam | dēlīberātīvum | dēlīberātīvōs | dēlīberātīvās | dēlīberātīva | |
| ablative | dēlīberātīvō | dēlīberātīvā | dēlīberātīvō | dēlīberātīvīs | |||
| vocative | dēlīberātīve | dēlīberātīva | dēlīberātīvum | dēlīberātīvī | dēlīberātīvae | dēlīberātīva | |
References
- deliberativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- deliberativus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “deliberativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.