Definify.com
Definition 2024
deliberatus
deliberatus
Latin
Participle
dēlīberātus m (feminine dēlīberāta, neuter dēlīberātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēlīberātus | dēlīberāta | dēlīberātum | dēlīberātī | dēlīberātae | dēlīberāta | |
| genitive | dēlīberātī | dēlīberātae | dēlīberātī | dēlīberātōrum | dēlīberātārum | dēlīberātōrum | |
| dative | dēlīberātō | dēlīberātō | dēlīberātīs | ||||
| accusative | dēlīberātum | dēlīberātam | dēlīberātum | dēlīberātōs | dēlīberātās | dēlīberāta | |
| ablative | dēlīberātō | dēlīberātā | dēlīberātō | dēlīberātīs | |||
| vocative | dēlīberāte | dēlīberāta | dēlīberātum | dēlīberātī | dēlīberātae | dēlīberāta | |
References
- deliberatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- deliberatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “deliberatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.