Definify.com
Definition 2024
demoriturus
demoriturus
Latin
Participle
dēmoritūrus m (feminine dēmoritūra, neuter dēmoritūrum); first/second declension
- about to depart
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēmoritūrus | dēmoritūra | dēmoritūrum | dēmoritūrī | dēmoritūrae | dēmoritūra | |
| genitive | dēmoritūrī | dēmoritūrae | dēmoritūrī | dēmoritūrōrum | dēmoritūrārum | dēmoritūrōrum | |
| dative | dēmoritūrō | dēmoritūrō | dēmoritūrīs | ||||
| accusative | dēmoritūrum | dēmoritūram | dēmoritūrum | dēmoritūrōs | dēmoritūrās | dēmoritūra | |
| ablative | dēmoritūrō | dēmoritūrā | dēmoritūrō | dēmoritūrīs | |||
| vocative | dēmoritūre | dēmoritūra | dēmoritūrum | dēmoritūrī | dēmoritūrae | dēmoritūra | |