Definify.com
Definition 2024
denegatus
denegatus
Latin
Participle
dēnegātus m (feminine dēnegāta, neuter dēnegātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēnegātus | dēnegāta | dēnegātum | dēnegātī | dēnegātae | dēnegāta | |
| genitive | dēnegātī | dēnegātae | dēnegātī | dēnegātōrum | dēnegātārum | dēnegātōrum | |
| dative | dēnegātō | dēnegātō | dēnegātīs | ||||
| accusative | dēnegātum | dēnegātam | dēnegātum | dēnegātōs | dēnegātās | dēnegāta | |
| ablative | dēnegātō | dēnegātā | dēnegātō | dēnegātīs | |||
| vocative | dēnegāte | dēnegāta | dēnegātum | dēnegātī | dēnegātae | dēnegāta | |