Definify.com
Definition 2024
derigens
derigens
Latin
Participle
dērigēns m, f, n (genitive dērigentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dērigēns | dērigentēs | dērigentia | ||
| genitive | dērigentis | dērigentium | |||
| dative | dērigentī | dērigentibus | |||
| accusative | dērigentem | dērigēns | dērigentēs | dērigentia | |
| ablative | dērigente, dērigentī1 | dērigentibus | |||
| vocative | dērigēns | dērigentēs | dērigentia | ||
1When used purely as an adjective.