Definify.com
Definition 2024
derogatus
derogatus
Latin
Participle
dērogātus m (feminine dērogāta, neuter dērogātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dērogātus | dērogāta | dērogātum | dērogātī | dērogātae | dērogāta | |
| genitive | dērogātī | dērogātae | dērogātī | dērogātōrum | dērogātārum | dērogātōrum | |
| dative | dērogātō | dērogātō | dērogātīs | ||||
| accusative | dērogātum | dērogātam | dērogātum | dērogātōs | dērogātās | dērogāta | |
| ablative | dērogātō | dērogātā | dērogātō | dērogātīs | |||
| vocative | dērogāte | dērogāta | dērogātum | dērogātī | dērogātae | dērogāta | |