Definify.com
Definition 2024
desciturus
desciturus
Latin
Participle
dēscītūrus m (feminine dēscītūra, neuter dēscītūrum); first/second declension
- about to defect
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēscītūrus | dēscītūra | dēscītūrum | dēscītūrī | dēscītūrae | dēscītūra | |
| genitive | dēscītūrī | dēscītūrae | dēscītūrī | dēscītūrōrum | dēscītūrārum | dēscītūrōrum | |
| dative | dēscītūrō | dēscītūrō | dēscītūrīs | ||||
| accusative | dēscītūrum | dēscītūram | dēscītūrum | dēscītūrōs | dēscītūrās | dēscītūra | |
| ablative | dēscītūrō | dēscītūrā | dēscītūrō | dēscītūrīs | |||
| vocative | dēscītūre | dēscītūra | dēscītūrum | dēscītūrī | dēscītūrae | dēscītūra | |