Definify.com
Definition 2024
deserturus
deserturus
Latin
Participle
dēsertūrus m (feminine dēsertūra, neuter dēsertūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsertūrus | dēsertūra | dēsertūrum | dēsertūrī | dēsertūrae | dēsertūra | |
| genitive | dēsertūrī | dēsertūrae | dēsertūrī | dēsertūrōrum | dēsertūrārum | dēsertūrōrum | |
| dative | dēsertūrō | dēsertūrō | dēsertūrīs | ||||
| accusative | dēsertūrum | dēsertūram | dēsertūrum | dēsertūrōs | dēsertūrās | dēsertūra | |
| ablative | dēsertūrō | dēsertūrā | dēsertūrō | dēsertūrīs | |||
| vocative | dēsertūre | dēsertūra | dēsertūrum | dēsertūrī | dēsertūrae | dēsertūra | |