Definify.com
Definition 2024
desponsaturus
desponsaturus
Latin
Participle
dēsponsātūrus m (feminine dēsponsātūra, neuter dēsponsātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēsponsātūrus | dēsponsātūra | dēsponsātūrum | dēsponsātūrī | dēsponsātūrae | dēsponsātūra | |
| genitive | dēsponsātūrī | dēsponsātūrae | dēsponsātūrī | dēsponsātūrōrum | dēsponsātūrārum | dēsponsātūrōrum | |
| dative | dēsponsātūrō | dēsponsātūrō | dēsponsātūrīs | ||||
| accusative | dēsponsātūrum | dēsponsātūram | dēsponsātūrum | dēsponsātūrōs | dēsponsātūrās | dēsponsātūra | |
| ablative | dēsponsātūrō | dēsponsātūrā | dēsponsātūrō | dēsponsātūrīs | |||
| vocative | dēsponsātūre | dēsponsātūra | dēsponsātūrum | dēsponsātūrī | dēsponsātūrae | dēsponsātūra | |