Definify.com

Definition 2024

destillo

destillo

See also: destil·lo

Latin

Alternative forms

Verb

dēstillō ‎(present infinitive dēstillāre, perfect active dēstillāvī, supine dēstillātum); first conjugation

  1. I drip or trickle down
  2. I distil

Inflection

   Conjugation of destillo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēstillō dēstillās dēstillat dēstillāmus dēstillātis dēstillant
imperfect dēstillābam dēstillābās dēstillābat dēstillābāmus dēstillābātis dēstillābant
future dēstillābō dēstillābis dēstillābit dēstillābimus dēstillābitis dēstillābunt
perfect dēstillāvī dēstillāvistī dēstillāvit dēstillāvimus dēstillāvistis dēstillāvērunt, dēstillāvēre
pluperfect dēstillāveram dēstillāverās dēstillāverat dēstillāverāmus dēstillāverātis dēstillāverant
future perfect dēstillāverō dēstillāveris dēstillāverit dēstillāverimus dēstillāveritis dēstillāverint
passive present dēstillor dēstillāris, dēstillāre dēstillātur dēstillāmur dēstillāminī dēstillantur
imperfect dēstillābar dēstillābāris, dēstillābāre dēstillābātur dēstillābāmur dēstillābāminī dēstillābantur
future dēstillābor dēstillāberis, dēstillābere dēstillābitur dēstillābimur dēstillābiminī dēstillābuntur
perfect dēstillātus + present active indicative of sum
pluperfect dēstillātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēstillātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēstillem dēstillēs dēstillet dēstillēmus dēstillētis dēstillent
imperfect dēstillārem dēstillārēs dēstillāret dēstillārēmus dēstillārētis dēstillārent
perfect dēstillāverim dēstillāverīs dēstillāverit dēstillāverīmus dēstillāverītis dēstillāverint
pluperfect dēstillāvissem dēstillāvissēs dēstillāvisset dēstillāvissēmus dēstillāvissētis dēstillāvissent
passive present dēstiller dēstillēris, dēstillēre dēstillētur dēstillēmur dēstillēminī dēstillentur
imperfect dēstillārer dēstillārēris, dēstillārēre dēstillārētur dēstillārēmur dēstillārēminī dēstillārentur
perfect dēstillātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēstillātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēstillā — — dēstillāte —
future — dēstillātō dēstillātō — dēstillātōte dēstillantō
passive present — dēstillāre — — dēstillāminī —
future — dēstillātor dēstillātor — — dēstillantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēstillāre dēstillāvisse dēstillātūrus esse dēstillārī dēstillātus esse dēstillātum īrī
participles dēstillāns — dēstillātūrus — dēstillātus dēstillandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēstillāre dēstillandī dēstillandō dēstillandum dēstillātum dēstillātū

Derived terms

Descendants

References

Portuguese

Verb

destillo

  1. first-person singular (eu) present indicative of destillar

Etymology

From dē- +‎ stillō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /deːsˈtil.loː/, [deːsˈtɪl.loː]

Similar Results