Definify.com
Definition 2025
detenturus
detenturus
Latin
Participle
dētentūrus m (feminine dētentūra, neuter dētentūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētentūrus | dētentūra | dētentūrum | dētentūrī | dētentūrae | dētentūra | |
| genitive | dētentūrī | dētentūrae | dētentūrī | dētentūrōrum | dētentūrārum | dētentūrōrum | |
| dative | dētentūrō | dētentūrō | dētentūrīs | ||||
| accusative | dētentūrum | dētentūram | dētentūrum | dētentūrōs | dētentūrās | dētentūra | |
| ablative | dētentūrō | dētentūrā | dētentūrō | dētentūrīs | |||
| vocative | dētentūre | dētentūra | dētentūrum | dētentūrī | dētentūrae | dētentūra | |