Definify.com
Definition 2024
detentus
detentus
Latin
Participle
dētentus m (feminine dētenta, neuter dētentum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētentus | dētenta | dētentum | dētentī | dētentae | dētenta | |
| genitive | dētentī | dētentae | dētentī | dētentōrum | dētentārum | dētentōrum | |
| dative | dētentō | dētentō | dētentīs | ||||
| accusative | dētentum | dētentam | dētentum | dētentōs | dētentās | dētenta | |
| ablative | dētentō | dētentā | dētentō | dētentīs | |||
| vocative | dētente | dētenta | dētentum | dētentī | dētentae | dētenta | |
References
- detentus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- detentus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “detentus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.