Definify.com
Definition 2024
detinens
detinens
Latin
Participle
dētinēns m, f, n (genitive dētinentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | dētinēns | dētinentēs | dētinentia | ||
| genitive | dētinentis | dētinentium | |||
| dative | dētinentī | dētinentibus | |||
| accusative | dētinentem | dētinēns | dētinentēs | dētinentia | |
| ablative | dētinente, dētinentī1 | dētinentibus | |||
| vocative | dētinēns | dētinentēs | dētinentia | ||
1When used purely as an adjective.