Definify.com
Definition 2025
detrectandus
detrectandus
Latin
Participle
dētrectandus m (feminine dētrectanda, neuter dētrectandum); first/second declension
- which is to be refused
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dētrectandus | dētrectanda | dētrectandum | dētrectandī | dētrectandae | dētrectanda | |
| genitive | dētrectandī | dētrectandae | dētrectandī | dētrectandōrum | dētrectandārum | dētrectandōrum | |
| dative | dētrectandō | dētrectandō | dētrectandīs | ||||
| accusative | dētrectandum | dētrectandam | dētrectandum | dētrectandōs | dētrectandās | dētrectanda | |
| ablative | dētrectandō | dētrectandā | dētrectandō | dētrectandīs | |||
| vocative | dētrectande | dētrectanda | dētrectandum | dētrectandī | dētrectandae | dētrectanda | |