Definify.com

Definition 2024


devertens

devertens

Latin

Participle

dēvertēns m, f, n (genitive dēvertentis); third declension

  1. turning away or aside; diverting

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dēvertēns dēvertentēs dēvertentia
genitive dēvertentis dēvertentium
dative dēvertentī dēvertentibus
accusative dēvertentem dēvertēns dēvertentēs dēvertentia
ablative dēvertente, dēvertentī1 dēvertentibus
vocative dēvertēns dēvertentēs dēvertentia

1When used purely as an adjective.