Definify.com
Definition 2024
deviaturus
deviaturus
Latin
Participle
dēviātūrus m (feminine dēviātūra, neuter dēviātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēviātūrus | dēviātūra | dēviātūrum | dēviātūrī | dēviātūrae | dēviātūra | |
| genitive | dēviātūrī | dēviātūrae | dēviātūrī | dēviātūrōrum | dēviātūrārum | dēviātūrōrum | |
| dative | dēviātūrō | dēviātūrō | dēviātūrīs | ||||
| accusative | dēviātūrum | dēviātūram | dēviātūrum | dēviātūrōs | dēviātūrās | dēviātūra | |
| ablative | dēviātūrō | dēviātūrā | dēviātūrō | dēviātūrīs | |||
| vocative | dēviātūre | dēviātūra | dēviātūrum | dēviātūrī | dēviātūrae | dēviātūra | |