Definify.com
Definition 2024
devoturus
devoturus
Latin
Participle
dēvōtūrus m (feminine dēvōtūra, neuter dēvōtūrum); first/second declension
- about to devote
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dēvōtūrus | dēvōtūra | dēvōtūrum | dēvōtūrī | dēvōtūrae | dēvōtūra | |
| genitive | dēvōtūrī | dēvōtūrae | dēvōtūrī | dēvōtūrōrum | dēvōtūrārum | dēvōtūrōrum | |
| dative | dēvōtūrō | dēvōtūrō | dēvōtūrīs | ||||
| accusative | dēvōtūrum | dēvōtūram | dēvōtūrum | dēvōtūrōs | dēvōtūrās | dēvōtūra | |
| ablative | dēvōtūrō | dēvōtūrā | dēvōtūrō | dēvōtūrīs | |||
| vocative | dēvōtūre | dēvōtūra | dēvōtūrum | dēvōtūrī | dēvōtūrae | dēvōtūra | |