Definify.com
Definition 2024
diluturus
diluturus
Latin
Participle
dīlūtūrus m (feminine dīlūtūra, neuter dīlūtūrum); first/second declension
- about to wash away
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīlūtūrus | dīlūtūra | dīlūtūrum | dīlūtūrī | dīlūtūrae | dīlūtūra | |
| genitive | dīlūtūrī | dīlūtūrae | dīlūtūrī | dīlūtūrōrum | dīlūtūrārum | dīlūtūrōrum | |
| dative | dīlūtūrō | dīlūtūrō | dīlūtūrīs | ||||
| accusative | dīlūtūrum | dīlūtūram | dīlūtūrum | dīlūtūrōs | dīlūtūrās | dīlūtūra | |
| ablative | dīlūtūrō | dīlūtūrā | dīlūtūrō | dīlūtūrīs | |||
| vocative | dīlūtūre | dīlūtūra | dīlūtūrum | dīlūtūrī | dīlūtūrae | dīlūtūra | |