Definify.com
Definition 2024
dimissurus
dimissurus
Latin
Verb
dīmissūrus esse
- future active infinitive of dīmittō
Participle
dīmissūrus m (feminine dīmissūra, neuter dīmissūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīmissūrus | dīmissūra | dīmissūrum | dīmissūrī | dīmissūrae | dīmissūra | |
| genitive | dīmissūrī | dīmissūrae | dīmissūrī | dīmissūrōrum | dīmissūrārum | dīmissūrōrum | |
| dative | dīmissūrō | dīmissūrō | dīmissūrīs | ||||
| accusative | dīmissūrum | dīmissūram | dīmissūrum | dīmissūrōs | dīmissūrās | dīmissūra | |
| ablative | dīmissūrō | dīmissūrā | dīmissūrō | dīmissūrīs | |||
| vocative | dīmissūre | dīmissūra | dīmissūrum | dīmissūrī | dīmissūrae | dīmissūra | |