Definify.com

Definition 2024


dimovens

dimovens

Latin

Participle

dīmovēns m, f, n (genitive dīmoventis); third declension

  1. removing

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dīmovēns dīmoventēs dīmoventia
genitive dīmoventis dīmoventium
dative dīmoventī dīmoventibus
accusative dīmoventem dīmovēns dīmoventēs dīmoventia
ablative dīmovente, dīmoventī1 dīmoventibus
vocative dīmovēns dīmoventēs dīmoventia

1When used purely as an adjective.