Definify.com
Definition 2025
dinoturus
dinoturus
Latin
Participle
dīnotūrus m (feminine dīnotūra, neuter dīnotūrum); first/second declension
- about to discern
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | dīnotūrus | dīnotūra | dīnotūrum | dīnotūrī | dīnotūrae | dīnotūra | |
| genitive | dīnotūrī | dīnotūrae | dīnotūrī | dīnotūrōrum | dīnotūrārum | dīnotūrōrum | |
| dative | dīnotūrō | dīnotūrō | dīnotūrīs | ||||
| accusative | dīnotūrum | dīnotūram | dīnotūrum | dīnotūrōs | dīnotūrās | dīnotūra | |
| ablative | dīnotūrō | dīnotūrā | dīnotūrō | dīnotūrīs | |||
| vocative | dīnotūre | dīnotūra | dīnotūrum | dīnotūrī | dīnotūrae | dīnotūra | |