Definify.com

Definition 2024

discido

discido

Latin

Verb

discīdō ‎(present infinitive discīdere, perfect active discīdī, supine discīsum); third conjugation

  1. (transitive, rare) I cut in pieces, cut up.

Inflection

   Conjugation of discido (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present discīdō discīdis discīdit discīdimus discīditis discīdunt
imperfect discīdēbam discīdēbās discīdēbat discīdēbāmus discīdēbātis discīdēbant
future discīdam discīdēs discīdet discīdēmus discīdētis discīdent
perfect discīdī discīdistī discīdit discīdimus discīdistis discīdērunt, discīdēre
pluperfect discīderam discīderās discīderat discīderāmus discīderātis discīderant
future perfect discīderō discīderis discīderit discīderimus discīderitis discīderint
passive present discīdor discīderis, discīdere discīditur discīdimur discīdiminī discīduntur
imperfect discīdēbar discīdēbāris, discīdēbāre discīdēbātur discīdēbāmur discīdēbāminī discīdēbantur
future discīdar discīdēris, discīdēre discīdētur discīdēmur discīdēminī discīdentur
perfect discīsus + present active indicative of sum
pluperfect discīsus + imperfect active indicative of sum
future perfect discīsus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present discīdam discīdās discīdat discīdāmus discīdātis discīdant
imperfect discīderem discīderēs discīderet discīderēmus discīderētis discīderent
perfect discīderim discīderīs discīderit discīderīmus discīderītis discīderint
pluperfect discīdissem discīdissēs discīdisset discīdissēmus discīdissētis discīdissent
passive present discīdar discīdāris, discīdāre discīdātur discīdāmur discīdāminī discīdantur
imperfect discīderer discīderēris, discīderēre discīderētur discīderēmur discīderēminī discīderentur
perfect discīsus + present active subjunctive of sum
pluperfect discīsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — discīde — — discīdite —
future — discīditō discīditō — discīditōte discīduntō
passive present — discīdere — — discīdiminī —
future — discīditor discīditor — — discīduntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives discīdere discīdisse discīsūrus esse discīdī discīsus esse discīsum īrī
participles discīdēns — discīsūrus — discīsus discīdendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
discīdere discīdendī discīdendō discīdendum discīsum discīsū

Related terms

References

Etymology

From dis- +‎ caedō ‎(“cut; strike”).

Pronunciation

Similar Results