Definify.com
Definition 2024
disparaturus
disparaturus
Latin
Participle
disparātūrus m (feminine disparātūra, neuter disparātūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | disparātūrus | disparātūra | disparātūrum | disparātūrī | disparātūrae | disparātūra | |
| genitive | disparātūrī | disparātūrae | disparātūrī | disparātūrōrum | disparātūrārum | disparātūrōrum | |
| dative | disparātūrō | disparātūrō | disparātūrīs | ||||
| accusative | disparātūrum | disparātūram | disparātūrum | disparātūrōs | disparātūrās | disparātūra | |
| ablative | disparātūrō | disparātūrā | disparātūrō | disparātūrīs | |||
| vocative | disparātūre | disparātūra | disparātūrum | disparātūrī | disparātūrae | disparātūra | |