Definify.com
Definition 2024
dispecturus
dispecturus
Latin
Participle
dispectūrus m (feminine dispectūra, neuter dispectūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | dispectūrus | dispectūra | dispectūrum | dispectūrī | dispectūrae | dispectūra | |
genitive | dispectūrī | dispectūrae | dispectūrī | dispectūrōrum | dispectūrārum | dispectūrōrum | |
dative | dispectūrō | dispectūrō | dispectūrīs | ||||
accusative | dispectūrum | dispectūram | dispectūrum | dispectūrōs | dispectūrās | dispectūra | |
ablative | dispectūrō | dispectūrā | dispectūrō | dispectūrīs | |||
vocative | dispectūre | dispectūra | dispectūrum | dispectūrī | dispectūrae | dispectūra |