Definify.com
Definition 2025
displicatus
displicatus
Latin
Participle
displicātus m (feminine displicāta, neuter displicātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | displicātus | displicāta | displicātum | displicātī | displicātae | displicāta | |
| genitive | displicātī | displicātae | displicātī | displicātōrum | displicātārum | displicātōrum | |
| dative | displicātō | displicātō | displicātīs | ||||
| accusative | displicātum | displicātam | displicātum | displicātōs | displicātās | displicāta | |
| ablative | displicātō | displicātā | displicātō | displicātīs | |||
| vocative | displicāte | displicāta | displicātum | displicātī | displicātae | displicāta | |
References
- displicatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press