Definify.com

Definition 2024


divellens

divellens

Latin

Participle

dīvellēns m, f, n (genitive dīvellentis); third declension

  1. rending

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative dīvellēns dīvellentēs dīvellentia
genitive dīvellentis dīvellentium
dative dīvellentī dīvellentibus
accusative dīvellentem dīvellēns dīvellentēs dīvellentia
ablative dīvellente, dīvellentī1 dīvellentibus
vocative dīvellēns dīvellentēs dīvellentia

1When used purely as an adjective.