Definify.com
Definition 2025
divertens
divertens
Latin
Participle
dīvertēns m, f, n (genitive dīvertentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | dīvertēns | dīvertentēs | dīvertentia | ||
genitive | dīvertentis | dīvertentium | |||
dative | dīvertentī | dīvertentibus | |||
accusative | dīvertentem | dīvertēns | dīvertentēs | dīvertentia | |
ablative | dīvertentī | dīvertentibus | |||
vocative | dīvertēns | dīvertentēs | dīvertentia |