Definify.com
Definition 2024
edictaturus
edictaturus
Latin
Participle
ēdictātūrus m (feminine ēdictātūra, neuter ēdictātūrum); first/second declension
- about to proclaim
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēdictātūrus | ēdictātūra | ēdictātūrum | ēdictātūrī | ēdictātūrae | ēdictātūra | |
| genitive | ēdictātūrī | ēdictātūrae | ēdictātūrī | ēdictātūrōrum | ēdictātūrārum | ēdictātūrōrum | |
| dative | ēdictātūrō | ēdictātūrō | ēdictātūrīs | ||||
| accusative | ēdictātūrum | ēdictātūram | ēdictātūrum | ēdictātūrōs | ēdictātūrās | ēdictātūra | |
| ablative | ēdictātūrō | ēdictātūrā | ēdictātūrō | ēdictātūrīs | |||
| vocative | ēdictātūre | ēdictātūra | ēdictātūrum | ēdictātūrī | ēdictātūrae | ēdictātūra | |