Definify.com
Definition 2025
edictatus
edictatus
Latin
Participle
ēdictātus m (feminine ēdictāta, neuter ēdictātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēdictātus | ēdictāta | ēdictātum | ēdictātī | ēdictātae | ēdictāta | |
| genitive | ēdictātī | ēdictātae | ēdictātī | ēdictātōrum | ēdictātārum | ēdictātōrum | |
| dative | ēdictātō | ēdictātō | ēdictātīs | ||||
| accusative | ēdictātum | ēdictātam | ēdictātum | ēdictātōs | ēdictātās | ēdictāta | |
| ablative | ēdictātō | ēdictātā | ēdictātō | ēdictātīs | |||
| vocative | ēdictāte | ēdictāta | ēdictātum | ēdictātī | ēdictātae | ēdictāta | |