Definify.com
Definition 2024
effeminaturus
effeminaturus
Latin
Participle
effēminātūrus m (feminine effēminātūra, neuter effēminātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | effēminātūrus | effēminātūra | effēminātūrum | effēminātūrī | effēminātūrae | effēminātūra | |
| genitive | effēminātūrī | effēminātūrae | effēminātūrī | effēminātūrōrum | effēminātūrārum | effēminātūrōrum | |
| dative | effēminātūrō | effēminātūrō | effēminātūrīs | ||||
| accusative | effēminātūrum | effēminātūram | effēminātūrum | effēminātūrōs | effēminātūrās | effēminātūra | |
| ablative | effēminātūrō | effēminātūrā | effēminātūrō | effēminātūrīs | |||
| vocative | effēminātūre | effēminātūra | effēminātūrum | effēminātūrī | effēminātūrae | effēminātūra | |