Definify.com
Definition 2024
eliciens
eliciens
Latin
Participle
ēliciēns m, f, n (genitive ēlicientis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēliciēns | ēlicientēs | ēlicientia | ||
| genitive | ēlicientis | ēlicientium | |||
| dative | ēlicientī | ēlicientibus | |||
| accusative | ēlicientem | ēliciēns | ēlicientēs | ēlicientia | |
| ablative | ēliciente, ēlicientī1 | ēlicientibus | |||
| vocative | ēliciēns | ēlicientēs | ēlicientia | ||
1When used purely as an adjective.