Definify.com
Definition 2024
elocatus
elocatus
Latin
Participle
ēlocātus m (feminine ēlocāta, neuter ēlocātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | ēlocātus | ēlocāta | ēlocātum | ēlocātī | ēlocātae | ēlocāta | |
genitive | ēlocātī | ēlocātae | ēlocātī | ēlocātōrum | ēlocātārum | ēlocātōrum | |
dative | ēlocātō | ēlocātō | ēlocātīs | ||||
accusative | ēlocātum | ēlocātam | ēlocātum | ēlocātōs | ēlocātās | ēlocāta | |
ablative | ēlocātō | ēlocātā | ēlocātō | ēlocātīs | |||
vocative | ēlocāte | ēlocāta | ēlocātum | ēlocātī | ēlocātae | ēlocāta |