Definify.com
Definition 2024
emancipaturus
emancipaturus
Latin
Participle
ēmancipātūrus m (feminine ēmancipātūra, neuter ēmancipātūrum); first/second declension
- about to emancipate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmancipātūrus | ēmancipātūra | ēmancipātūrum | ēmancipātūrī | ēmancipātūrae | ēmancipātūra | |
| genitive | ēmancipātūrī | ēmancipātūrae | ēmancipātūrī | ēmancipātūrōrum | ēmancipātūrārum | ēmancipātūrōrum | |
| dative | ēmancipātūrō | ēmancipātūrō | ēmancipātūrīs | ||||
| accusative | ēmancipātūrum | ēmancipātūram | ēmancipātūrum | ēmancipātūrōs | ēmancipātūrās | ēmancipātūra | |
| ablative | ēmancipātūrō | ēmancipātūrā | ēmancipātūrō | ēmancipātūrīs | |||
| vocative | ēmancipātūre | ēmancipātūra | ēmancipātūrum | ēmancipātūrī | ēmancipātūrae | ēmancipātūra | |