Definify.com

Definition 2024


emendatus

emendatus

Latin

Participle

ēmendātus m (feminine ēmendāta, neuter ēmendātum); first/second declension

  1. corrected

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ēmendātus ēmendāta ēmendātum ēmendātī ēmendātae ēmendāta
genitive ēmendātī ēmendātae ēmendātī ēmendātōrum ēmendātārum ēmendātōrum
dative ēmendātō ēmendātō ēmendātīs
accusative ēmendātum ēmendātam ēmendātum ēmendātōs ēmendātās ēmendāta
ablative ēmendātō ēmendātā ēmendātō ēmendātīs
vocative ēmendāte ēmendāta ēmendātum ēmendātī ēmendātae ēmendāta

Descendants

References