Definify.com
Definition 2024
emicaturus
emicaturus
Latin
Participle
ēmicātūrus m (feminine ēmicātūra, neuter ēmicātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmicātūrus | ēmicātūra | ēmicātūrum | ēmicātūrī | ēmicātūrae | ēmicātūra | |
| genitive | ēmicātūrī | ēmicātūrae | ēmicātūrī | ēmicātūrōrum | ēmicātūrārum | ēmicātūrōrum | |
| dative | ēmicātūrō | ēmicātūrō | ēmicātūrīs | ||||
| accusative | ēmicātūrum | ēmicātūram | ēmicātūrum | ēmicātūrōs | ēmicātūrās | ēmicātūra | |
| ablative | ēmicātūrō | ēmicātūrā | ēmicātūrō | ēmicātūrīs | |||
| vocative | ēmicātūre | ēmicātūra | ēmicātūrum | ēmicātūrī | ēmicātūrae | ēmicātūra | |