Definify.com
Definition 2024
emutatus
emutatus
Latin
Participle
ēmūtātus m (feminine ēmūtāta, neuter ēmūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēmūtātus | ēmūtāta | ēmūtātum | ēmūtātī | ēmūtātae | ēmūtāta | |
| genitive | ēmūtātī | ēmūtātae | ēmūtātī | ēmūtātōrum | ēmūtātārum | ēmūtātōrum | |
| dative | ēmūtātō | ēmūtātō | ēmūtātīs | ||||
| accusative | ēmūtātum | ēmūtātam | ēmūtātum | ēmūtātōs | ēmūtātās | ēmūtāta | |
| ablative | ēmūtātō | ēmūtātā | ēmūtātō | ēmūtātīs | |||
| vocative | ēmūtāte | ēmūtāta | ēmūtātum | ēmūtātī | ēmūtātae | ēmūtāta | |