Definify.com
Definition 2024
enarratus
enarratus
Latin
Participle
ēnarrātus m (feminine ēnarrāta, neuter ēnarrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēnarrātus | ēnarrāta | ēnarrātum | ēnarrātī | ēnarrātae | ēnarrāta | |
| genitive | ēnarrātī | ēnarrātae | ēnarrātī | ēnarrātōrum | ēnarrātārum | ēnarrātōrum | |
| dative | ēnarrātō | ēnarrātō | ēnarrātīs | ||||
| accusative | ēnarrātum | ēnarrātam | ēnarrātum | ēnarrātōs | ēnarrātās | ēnarrāta | |
| ablative | ēnarrātō | ēnarrātā | ēnarrātō | ēnarrātīs | |||
| vocative | ēnarrāte | ēnarrāta | ēnarrātum | ēnarrātī | ēnarrātae | ēnarrāta | |