Definify.com
Definition 2024
enitens
enitens
Latin
Participle
ēnitēns m, f, n (genitive ēnitentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia | ||
| genitive | ēnitentis | ēnitentium | |||
| dative | ēnitentī | ēnitentibus | |||
| accusative | ēnitentem | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia | |
| ablative | ēnitente, ēnitentī1 | ēnitentibus | |||
| vocative | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia | ||
1When used purely as an adjective.
Etymology 2
Present participle of ēnītor.
Participle
ēnītēns m, f, n (genitive ēnītentis); third declension
- Bearing, giving birth
- Striving, struggling
- Climbing, ascending
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia | ||
| genitive | ēnītentis | ēnītentium | |||
| dative | ēnītentī | ēnītentibus | |||
| accusative | ēnītentem | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia | |
| ablative | ēnītente, ēnītentī1 | ēnītentibus | |||
| vocative | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia | ||
1When used purely as an adjective.