Definify.com
Definition 2024
erasus
erasus
Latin
Participle
ērāsus m (feminine ērāsa, neuter ērāsum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ērāsus | ērāsa | ērāsum | ērāsī | ērāsae | ērāsa | |
| genitive | ērāsī | ērāsae | ērāsī | ērāsōrum | ērāsārum | ērāsōrum | |
| dative | ērāsō | ērāsō | ērāsīs | ||||
| accusative | ērāsum | ērāsam | ērāsum | ērāsōs | ērāsās | ērāsa | |
| ablative | ērāsō | ērāsā | ērāsō | ērāsīs | |||
| vocative | ērāse | ērāsa | ērāsum | ērāsī | ērāsae | ērāsa | |
References
- erasus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “erasus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.
- erasus in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia