Definify.com
Definition 2024
erogatus
erogatus
Latin
Participle
ērogātus m (feminine ērogāta, neuter ērogātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ērogātus | ērogāta | ērogātum | ērogātī | ērogātae | ērogāta | |
| genitive | ērogātī | ērogātae | ērogātī | ērogātōrum | ērogātārum | ērogātōrum | |
| dative | ērogātō | ērogātō | ērogātīs | ||||
| accusative | ērogātum | ērogātam | ērogātum | ērogātōs | ērogātās | ērogāta | |
| ablative | ērogātō | ērogātā | ērogātō | ērogātīs | |||
| vocative | ērogāte | ērogāta | ērogātum | ērogātī | ērogātae | ērogāta | |