Definify.com
Definition 2025
evitaturus
evitaturus
Latin
Participle
ēvītātūrus m (feminine ēvītātūra, neuter ēvītātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ēvītātūrus | ēvītātūra | ēvītātūrum | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūra | |
| genitive | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūrī | ēvītātūrōrum | ēvītātūrārum | ēvītātūrōrum | |
| dative | ēvītātūrō | ēvītātūrō | ēvītātūrīs | ||||
| accusative | ēvītātūrum | ēvītātūram | ēvītātūrum | ēvītātūrōs | ēvītātūrās | ēvītātūra | |
| ablative | ēvītātūrō | ēvītātūrā | ēvītātūrō | ēvītātūrīs | |||
| vocative | ēvītātūre | ēvītātūra | ēvītātūrum | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūra | |