Definify.com
Definition 2024
exaestuatus
exaestuatus
Latin
Participle
exaestuātus m (feminine exaestuāta, neuter exaestuātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | exaestuātus | exaestuāta | exaestuātum | exaestuātī | exaestuātae | exaestuāta | |
genitive | exaestuātī | exaestuātae | exaestuātī | exaestuātōrum | exaestuātārum | exaestuātōrum | |
dative | exaestuātō | exaestuātō | exaestuātīs | ||||
accusative | exaestuātum | exaestuātam | exaestuātum | exaestuātōs | exaestuātās | exaestuāta | |
ablative | exaestuātō | exaestuātā | exaestuātō | exaestuātīs | |||
vocative | exaestuāte | exaestuāta | exaestuātum | exaestuātī | exaestuātae | exaestuāta |