Definify.com
Definition 2024
excepturus
excepturus
Latin
Participle
exceptūrus m (feminine exceptūra, neuter exceptūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | exceptūrus | exceptūra | exceptūrum | exceptūrī | exceptūrae | exceptūra | |
| genitive | exceptūrī | exceptūrae | exceptūrī | exceptūrōrum | exceptūrārum | exceptūrōrum | |
| dative | exceptūrō | exceptūrō | exceptūrīs | ||||
| accusative | exceptūrum | exceptūram | exceptūrum | exceptūrōs | exceptūrās | exceptūra | |
| ablative | exceptūrō | exceptūrā | exceptūrō | exceptūrīs | |||
| vocative | exceptūre | exceptūra | exceptūrum | exceptūrī | exceptūrae | exceptūra | |