Definify.com
Definition 2025
excrematus
excrematus
Latin
Participle
excremātus m (feminine excremāta, neuter excremātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | excremātus | excremāta | excremātum | excremātī | excremātae | excremāta | |
| genitive | excremātī | excremātae | excremātī | excremātōrum | excremātārum | excremātōrum | |
| dative | excremātō | excremātō | excremātīs | ||||
| accusative | excremātum | excremātam | excremātum | excremātōs | excremātās | excremāta | |
| ablative | excremātō | excremātā | excremātō | excremātīs | |||
| vocative | excremāte | excremāta | excremātum | excremātī | excremātae | excremāta | |